Mans pamatdarbs Nikaragvā

Daudz esmu rakstījusi par Nikaragvu un nikaragviešiem. Septembra beigās pagāja gads, kopš dzīvoju Granadā, līdz ar to oficiāli mans Eiropas Brīvprātīgais darbs un EK finansējums manai uzturēšanai Nikaragvā. Taču es vēlējos sekot līdzi mūsu konsultantu izaugsmei, pielikt savu roku organizācijas Soluciones Comunitarias attīstībā un turpināt iepazīt viesmīlīgos un smaidīgos nikaragviešus, tāpēc ar uzņemšanas organizāciju vienojos, ka Nikaragvā strādāšu vēl 1 gadu. Piedzīvojums, trokšņi un krāsainība vēl nebeidzas! 

Kas tad ir mans ikdienas darbs Nikaragvā? Strādāju organizācijā, kas saucas Soluciones Comunitarias (no spāņu val. – „Kopienu risinājumi”), kas ir Gvatemalā dibināta un gvatemaliešu vadīta organizācija, bet savu darbību veic ar atbalstu Community Enterprise Solutions (no angļu val. – „Kopienu biznesa risinājumi”) organizācijas Ņujorkā (ASV). Organizācijas dibinātāji ir bijušie Amerikas Miera korpusa dalībnieki Gvatemalā, kas 2001. gadā vēlējās turpināt sniegt atbalstu lauku kopienām Centrālamerikā, lai cilvēkiem ciematos būtu pieeja produktiem, kas var uzlabot viņu dzīvi un ekonomisko stāvokli. Vērojot organizācijas veiksmi Gvatemalā, 2008.gadā tika paplašināta darbība Ekvadorā, bet 2010.gadā - Nikaragvā. Organizācija šobrīd tiek pārstāvēta arī Dominikānas Republikā un Haiti. 

Redzes kampaņā, strādājot kopā ar konsultantēm
(kampaņa Hikarito, 10.06.2012)

Soluciones Comunitarias vadībā Nikaragvā esam 2 ārzemnieki un 1 nikaragviete. Esmu pirmā eiropiete Soluciones Comunitarias organizācijā, jo parasti brīvprātīgie un reģionālie koordinatori brauc no ASV. Tomēr mēs strādājam kopā ar nikaragviešiem, kuriem pirms tam nodrošinām apmācību un kuri kļūst par kampaņu konsultantiem kādā noteiktā reģionā. 2013.gada plāns ir iesaistīt 2-3 nikaragviešus reģionālo koordinatoru darbā - organizācijas vadībā, jo tas nodrošina lielāku organizācijas ilgtspēju un klātbūtni reģionā, jo koordinatori no ASV bieži vien ir uz noteiktu laiku, kas organizācijas darbā rada nekonsekvenci. 

Ikdienas darbs visbiežāk noris ārpus telpām – dodamies ciematu izpētes vizītēs, kur meklējam kopienu līderus un stāstām par organizāciju, kādus pakalpojumus un produktus piedāvājam. Viens no galvenajiem pakalpojumiem, kuru piedāvājam, ir tehnisks acu eksāmens un produkts - brilles lasīšanai un darbam tuvumā, jo lielākajai daļai cilvēku, kuru vecums sasniedzis 35 gadus, ir sācies dabīgs novecošanās process, līdz ar to arī redzes pasliktināšanās tuvumā. Daudzi domā, ka tā ir problēma-slimība, bet mēs stāstām, ka tas ir dabīgs stāvoklis, kuru var atrisināt, lietojot brilles tuvumam. Otrs produkts, ko piedāvājam, ir kvalitatīvas saulesbrilles un pret UV stariem aizsargājošās brilles. Pirms tam nebiju dzirdējusi par tādu acu slimību kā „carnosidad”, un es pat nevaru atrast tulkojumu šim vārdam latviski, kad no viena acs kaktiņa pamazām aug bieza, gaļīga kārta, kas var pārklāt aci, un cilvēks zaudē redzi. Tas rodas klimata ietekmē: saule un UV stari, putekļi un dūmi, sausums. Centrālamerikas klimats ir lieliska vieta šādas acu slimības attīstībai, jo saule spīd gandrīz katru dienu, cilvēki strādā uz lauka putekļos, gatavo ēdienu uz malkas krāsnīm, vairāk kā 6 mēnešus no vietas nelīst lietus. „Carnosidad” var pārstāt veidoties tikai tad, ja lieto labas UV staru aizsargājošas brilles, taču tas nepazūd, no tā var tikt vaļā tikai ķirurģiskā procedūrā, bet arī pēc tam ir jālieto UV staru aizsargājošas brilles, lai tas neatgrieztos. Mūsu redzes kampaņu laikā esmu satikusi cilvēkus, kuriem ir bijušas acu operācijas 2-3 reizes, bet „carnosidad” ir veidojies atkal un atkal. Mēs skaidrojam, ka tirgū nopērkamās brilles ir bez UV staru aizsardzības un nodara lielāku ļaunumu, jo līdz ar tumšo lēcu acs zīlīte atveras plašāk un gaisma nodara lielāku kaitējumu acij.

Redzes konsultantes Ruta un Erenija rūpīgi veic acu eksāmenus
(kampaņa Labokita, 01.02.2012)

Izglītošana Nikaragvā ir ļoti svarīga, jo cilvēki saprot un domā par savu veselību, ja viņiem izskaidro. Dažreiz esmu pat pārsteigta, ka ļoti nabadzīgs laukstrādnieks aizrautīgi klausās par redzes veselību un ir sajūsmā par iespēju bez maksas saņemt redzes eksāmenu un iegādāties brilles lasīšanai par daudz zemāku cenu, nekā tas ir optikas veikalos. Pēc prezentācijas parasti nosakām datumu, kad atgriezīsimies ar redzes kampaņu, lai cilvēki laukos jau zinātu laicīgi sagatavot naudiņu. Tas ir ļoti svarīgi, jo algas dienas ir dažādas, atšķiras no ciemata uz ciematu, un tie paši 4 lati par brillēm lasīšanai ir daudz. Tā kā liela daļa cilvēku laukos dara gadījuma darbus un saņem aptuveni 2 latus dienā, no kuriem jāpabaro vismaz 5 cilvēku ģimene, tad nikaragvieši dzīvo šodienai, pērk tikai to, kas nepieciešams šeit un tagad. Līdz ar to brilles parasti ir otrā vai trešā plāna produkts, lai arī viņi zina, ka tās palīdzēs uzlabot viņu dzīves apstākļus. Brilles lasīšanai par zemāku cenu var iegādāties arī tirgū, taču tur netiek veikts redzes eksāmens, pircējs izvēlās brilles dotajā brīdī - jo stiprākas, jo labāk redzēšu, bet pēc tam mocās ar galvassāpēm, brilles izrādās nederīgas un nauda - veltīgi iztērēta. Kampaņu laikā esmu satikusi cilvēkus, kas nāk ar tirgū pirktām brillēm, un tas arī ir izglītošanas process skaidrot klientam, kā pareizi iegādāties brilles, ka nepieciešams pirms tam veikt acu eksāmenu un pirkt atbilstoša stipruma brilles redzes korekcijai. 

Huliana un Arlena kampaņas publicitātes laikā:
izmantojam metodi "no durvīm pie durvīm"
(kampaņa Kanjas Blankas, 25.04.2012)

Sokoro un Hulio kammpaņas publicitātes laikā:
tiek izlīmētas afišas ar gaidāmas kampaņas informāciju
(kampaņa Sanpedro de Grasias, 16.05.2012)

Nikaragvā, skaidrojot projektus un kampaņas, nevar lietot lielus un gudrus vārdus, kādus esam pieraduši klausīties Eiropā. Te ir jālieto ļoti vienkārši un ar sadzīvi saistīti stāsti, pieredzes stāsti no kāda cita ciemata, kas notikuši ar tādiem pašiem nikaragviešiem, kuri tevi klausās tagad. Piemēram, acu eksāmena laikā uzsveram atšķirību redzei ar brillēm un bez brillēm, to veikli nodemonstrējot klientam ar vienkāršu "triku" - iedodam viņam ikdienas lasāmvielu, piemēram, Bībeli, un tad paceļam brilles no acīm un nolaižam atpakaļ, lai klients redz tūlītēju briļļu ietekmi. Tāpat, plānojot kampaņas, mums arī ir jādomā, kad veicam kampaņas reklamēšanu – ja to darīsim 2 nedēļas pirms kampaņas, tad vienkāršais nikaragvietis par to aizmirsīs, jo te cilvēki neko nepatur prātā ilgi, ja to darīsim tikai 1-2 dienas līdz kampaņai, tad cilvēki sūdzēsies, ka viņiem nav bijusi iespēja sagatavot naudiņu. Līdz ar to ļoti svarīga ir kopienas līdera loma, kas atgādina sava ciemata iedzīvotājiem, ka būsim pie viņiem tādā un tādā datumā.

P. S. Daudzi varbūt brīnīsies, kāpēc lasīt dodam Bībeli. Pirmkārt, Nikaragva ir katoliciska valsts, kur liela loma Baznīcai un tās aktivitātēm ikdienas dzīvē, bieži cilvēki sarunās piemin pateicību Dievam, savu likteni saista tikai ar Dieva labvēlību, nevis ar paša cilvēka gribu un izvēli. Bez skolas, baznīca ir vienīgais socializēšanās centrs iedzīvotājiem laukos. Otrkārt, nikaragviešu mājās nav grāmatu plauktu, kā tas ir pie mums Latvijā, bet vienmēr ir Bībele, ko cilvēki lasa ikdienā un kas ir vistuvākā un pazīstamākā lasāmviela. Arī cilvēki, kas nāk pie mums ar sūdzību par redzi, bieži vien piemin grūtības lasīt Bībeli. Varēt arī teikt, ka izmantojam to kā nelielu mārketinga triku, lai vienkāršajam nikaragvietim viņa valodā nodemonstrētu briļļu efektu, ja tādas, protams, ir nepieciešamas. 

Manas apmācītās konsultantes - Arlena un Huliana
(tikšanās Granādā, 13.07.2012)  

Redzes kampaņas veic mūsu apmācītie konsultanti - nikaragvieši. Personīgi esmu apmācījusi 7 konsultantus Karaso (Carazo) reģionā un priecājos, ka viņi uzrāda labākos rezultātus Nikaragvā. Mūsu konsultantes ir sievietes, parasti mājsaimnieces, bet gadās arī pa kādam vīrietim. Kāpēc sievietes? Jo visbiežāk vīrieši strādā darbus, lai ģimenēm būtu ienākumi, bet sievietes mājās audzina bērnus. Un laukos, ja pajautāsiet sievietei, ar ko viņa nodarbojas, visbiežāk dzirdētā atbilde būs – mājsaimniece (spāniski ama de casa). Man dažreiz šķiet pat traģisks mājsaimnieces liktenis Nikaragvas laukos: sievietei ir 22 gadi, bet jau 3 bērni, vīrs strādā lauksaimniecībā, viņa pati visu dienu mājās virtuvē, gatavo ēdienu uz malkas krāsns, pie reizes jāpieskata bērni, jāapkopj māja, pa vidu skraida pusplukušas vistas utt. Parasti tādām sievietēm ir tikai pamatskolas vai vidusskolas izglītība un nav bijusi iespēja attīstīt karjeru. Tāpēc viens no servisiem, kuru piedāvājam – kļūt par konsultanti mūsu organizācijā, lai apgūtu sociālā biznesa iemaņas, kas viņām varētu būt noderīgas arī citās dzīves situācijās: prezentēšanas prasmes (organizācija), produktu apmācība (brilles), pakalpojuma sniegšana (redzes eksāmens), teritorijas izpēte (ciemati, kurus vērts apmeklēt), kā runāt ar kopienas līderi, publicitāte un pati redzes kampaņa, inventarizācija un naudas plūsma. Šādas zināšanas un prasmes varētu būt arī noderīgas, ja ģimene vēlētos attīstīt paši nelielu uzņēmumu, piemēram, tirgot ceptas tortiljas maizi vai ko citu. Svarīgi, ka konsultanti arī saņem nelielu atalgojumu, kas ir atkarīgs no ieguldītā darba. Par katru pārdoto produktu daļa pienākas konsultantiem un daļa Soluciones Comunitarias organizācijai, lai varam no jauna iegādāties nepieciešamās preces. Tā ir lieliska iespēja mājsaimniecēm izrauties no ikdienas darbiem, lai 4 dienas mēnesī (aptuveni 5-6 stundas pa dienu) varētu strādāt redzes kampaņās – tas ir minimums, ko mēs lūdzam, lai arī viņas varētu kaut ko nopelnīt, jo katrs pārdotais produkts ir santīmi viņu kabatās. Ja konsultanti strādā labi, tad var nopelnīt līdz pat 20 latiem mēnesī, kas par 4 darbadienām Nikaragvā ir ļoti daudz. Parasti kā piemēru minam cilvēku, kas strādā lauksaimniecībā, kurš par vienas dienas darbu uz lauka saņem aptuveni 2 latus dienā, taču darba apstākļi ir karstumā, putekļos, vismaz 8 stundas darba.

Redzes kampaņu laikā izmantojam iespēju aptaujāt un aprunāties ar vietējiem iedzīvotājiem, kamēr viņi gaida rindā
(kampaņa Gviskiliapa, 07.07.2012)

Parasti atbalstu konsultantus viņu redzes kampaņās un cenšos pēc iespējas vairāk izbraukt uz dažādiem ciematiem. Atsevišķās kopienās Karaso reģionā jau mūsu kampaņas pazīst kā „Santas projektu”. Nikaragvā ļoti liela nozīme ir pašu nikaragviešu izteiktajam vārdam un pieredzei – kaimiņš pastāsta kaimiņam, viens līderis – citam. Uz vienu no redzes kampaņām atbrauca kopienas līdere, kas dzīvo aptuveni 10 km attālumā, lai tikai mani satiktu un lūgtu braukt arī pie viņiem ar redzes kampaņu. Izbraukšana uz lauku ciematiem dod papildus motivāciju strādāt, jo cilvēki novērtē, ka par viņiem domā, rūpējas un piedāvā iespējas labākai dzīvei. Atgriežoties kādā no ciematiem, cilvēki tevi atceras un sveicina. Un jautājot, kā viņiem iet, vienmēr tiek saņemta ierastā atbilde: „Bien, gracias a Dios!” (Paldies Dievam, labi!)