Viena no 365 salām Nikaragvas ezerā pie Granadas (02.10.2011) |
Mans pirmā ekskursija nedaudz ārpus Granadas bija uz salām, kas atrodas Nikaragvas ezerā. Granadas saliņas Nikaragvas ezerā ir vulkāniskas izcelsmes, kas izveidojušās aptuveni pirms 10 000 gadu, kad eksplodēja tuvumā esošais Mombačo vulkāns un ieguva savu pašreizējo siluetu. Vietējie min, ka saliņu skaits ir 365, kas ir simbolisks ar dienu skaitu gadā. Var tikai minēt, vai tā ir taisnība, vai nav.
Rebeka Morales pikniko uz salas |
Uz salām braucu kopā ar ģimeni, pie kuras vēl šobrīd uzturos: Lusila, mazā Lusilas meitiņa un Lusilas draudzene Rebeka Morales.Par Rebeku būtu atsevišķs stāsts - viņa ir loto biļešu pārdevēja manā rajonā. Varētu iederēties Purčkikā, Pļavniekos, Imantā vai Bolderājā. Rebeka runā ļoti skaļi, ātri, pārjautā "todo bien" un viņas elpa vienmēr smird pēc alkohola. Bet viņai ir laba sirds. Un ja pazīsti Rebeku, tad arī rajonā nav no kā baidīties. Arī šajā braucienā Rebeka pazina pusi no prāmja pasažieriem, un ja kādu nezināja, tad tūlīt pat arī iepazinās. Protams, viņa nebija aizmirsusi paņemt līdzi uz salām "kočiņu", no kura tad ik pa laika ielēja savā glāzē, pa virsu uzkozdama mango vai laimu.
Paradoksāli, bet saliņas apdzīvo gan ļoti nabadzīgi, gan ārkārtīgi bagāti iedzīvotāji. Sākotnēji uz saliņām apmetās nabadzīgie iedzīvotāji, kuru skaits arī šobrīd tur pārsniedz pāris simtus, bet viņiem nav īpašuma tiesību. Taču vienlaikus saliņas ir iekārojuši naudīgi cilvēki, galvenokārt ārzemnieki, kuri no valsts nopērk salu un uzceļ tur savu villu, lai varētu atpūsties un braukāt ar motorlaivām, ūdensmotocikliem. Starp villu iedzīvotājiem tiek minēti gan slavenā ruma Flor de Cana īpašnieki, gan bijušais prezidents Čamorro. Tā nu nabadzīgajiem iedzīvotājiem nākas pamest savas dzīvesvietas.
Satiktā ģimene uz salas - māte un meita |
Uz vienas no salām ar 1784.gadā uzcelto spāņu cietoksni San Pablo pavadījām 4 stundas piknikojot. Saliņa gan maza, sastāv no 2 daļām, tāpēc īsti daudz ko nebija darīt, paspēju visus augus apskatīt un sabildēt pa 3-4 reizēm. Uz salas strādāja viena ģimene - sākumā domājām, ka tas ir tēvs (pavecāks kungs) ar 3 bērniem. Taču izrādījās, ka viena no sākotnēji noturētajām meitām ir viņa dzīvesbiedre. Meitenei 23 gadi, kungam 50 gadi. Esot abi satikušies uz kādas no ezera salām, kad meitenei esot bijis tikai 15 gadi. Tagad abiem ir 2 bērni - 7 gadus veca meita un 4 gadus vecs dēliņš. Ģimene dienas pavada lielākoties uz šīs mazās salas, kur tūristiem pārdod nelielas uzkodas - platanu čipšus, tako čipšus un vēl visādus vietējos lētos brīnumus. Senjors arī zvejo zivis, no kā lielākoties viņi pārtiek. Nē, tas neesot bijis nekāds pārpratums, ka abi kopā. Kungs esot bieži braucis uz viņas salu, un pamazām arī attiecības izveidojušās. Meitene negribētu sava vecuma dzīvesbiedru, jo jauni vīrieši neesot tik atbildīgi par ģimeni.
Braucienam uz salām mēs izvēlējāmies lielo prāmi. Tas maksāja aptuveni 5 $ par 2 stundu kuģošanu ezerā. Bet ir iespējas arī izīrēt mazu laivu, max 12 cilvēku ietilpība, un izbraukāt visas salas. Arī mērkaķu salu, kas gan man šoreiz izpalika.
Fotogrāfijas: http://ej.uz/isletas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru