Beisbols un Granadas "Oriental"

Flor de Caña stadions, Granada (13.11.2011)

Beisbols Nikaragvā ir tas pats, kas hokejs Latvijā. Šajā sezonā esmu nomainījusi Rīgas "Dinamo" pret Granadas "Oriental". Apmeklēju Flor de Caña stadionu, kur Granadas "Oriental" tikās ar Leonas "Lauvām". (Papildinājums: 13.11.2011 arī dienas spēli Granadas "Oriental" pret Činandegas "Tigres". Foto: http://ej.uz/beisbolGranada) Interesanti, ka Granadas talismans ir haizivs – vienīgā saldūdens haizivs, kas it kā dzīvojot Nikaragvas ezerā. Bijuši pat laiki, kad cilvēki, kas dzīvojuši pie Nikaragvas ezera, nav mācījušies peldēt, jo ezera ūdeņus no San Juan upes līdz pa Granadai bija pārņēmušas haizivis, kas pielāgojušās saldūdeņiem, bija izsalkušas pēc cilvēku gaļas un spēja to saost pat no 100 m attāluma. Interesanti, ka arī pašas haizivis tika medītas, īpaši 20. gadsimta pirmajā pusē, kad ķīniešu iepircēji par haizivs spuru maksājuši pat 70 $ kilogramā. Vēlāk nikaragvieši atrada pircējus arī pārējām haizivs daļām, un aizsākās pamatīgas haizivju medības. Šobrīd gan haizivs redzētas ļoti reti, un manas ģimenes brālis pa ceļam uz beisbolu minēja, ka tās varētu dzīvot tikai dziļos ezera ūdeņos un tuvāk San Juan upes deltai. Taču leģendas par tām klīst.

Jebkurā gadījumā devos uz izslavēto beisbolu. Par šo spēli gan neko daudz nezināju, tikai to, ka  ir 9 inningi, ka viens met bumbiņu, kāds cits atsit un tad notiek skriešana apkārt stadionam. Kādā svētdienā skatījos pa gabalu beisbola spēli, kurā sacentās divas bērnu komandas. Granadā uz ielām ļoti bieži var redzēt skatus, kur 2 zēni mētā beisbola bumbu viens otram, daudz biežāk nekā futbola bumbas dzenāšanu.

Mazie spēlē beisbolu Granadā (23.10.2011)

Ieeja labākā zonā ar plastmasas sēdekļiem ir par 40 C$ (kordobas), kas ir aptuveni 1.00 LVL, bet parastajā zonā tikai par 25 C$, kas ir aptuveni 0.60 LVL. :D Smieklīga summa, salīdzinot ar to, ko maksājam par Rīgas "Dinamo" spēlēm arēnā. Taču daudzi nikaragviešu pat nevar atļauties šo summu, lai tiktu stadionā. Spēles laikā ievēroju, ka viens no kokiem, kas sniedzas pāri stadiona mūriem, ir pilns ar cilvēkiem. Vietas kokā jau labi zināmas un iesēdētas. Mēs ar Ronaldu (manas jaunās Nikaragvas ģimenes vecāko brāli) gājām uz parasto zonu, tur arī vairāk cilvēku. Lai arī dažādi ceļveži un arī vietējie Granadas tūrisma bukleti raksta par trakojošo pūli stadionā, kas atbalsta savu komandu, jāsaka, ka tas bija apmēram tikai 10% no tā, ko parasti esmu pieredzējusi Arēnā Rīga Dinamo spēļu laikā. Tā vietā, lai klausītos fanu atbalstu, es vairāk dzirdēju "platanitos, chicles, carameles" vai "pollo rico" (kas tulkojumā nozīmē "platanu čipši, košļenes, konfektes" un "garšīga vista") un dažādu citu ēdienu piedāvājumus. Neviens no skatītājiem nebija ar Granadas "Oriental "sarkanajiem krekliem, karogiem vai sagatavotajiem fanu plakātiem. Kā vēlāk man paskaidroja, tad lielāka fanošana esot uz "play-off" spēlēm, kaut gan daudzi tā arī nevarot atļauties iegādāties beisbola atribūtiku fanošanai, jo krekli tiek ražoti ASV, līdz ar to cena ir augsta.

Spēles laikā Granadas "Oriental" nonāca zaudētājos ar 4:2. Nu tad beidzot arī aktivitāte no skatītāju puses! Arī es biju apguvusi beisbola spēles pamatnoteikumus un varēju jau sekot līdzi spēlei. :) 8.innings bija ļoti spraigs, kura laikā Granada guva 5 punktus. Un beigu rezultāts 7:4 Granadas labā. Pūlis ar labām emocijām devās mājup.  Pēc spēles palika tikai piedrazotas skatītāju rindas. Ja spēlējamies ar skaitļiem, tad Rīgas Dinamo spēļu apmeklētāji spēj atstāt tikai 10% no tā visa, kas palika aiz šiem beisbola skatītājiem. Fotoaparātu gan neatļāvos ņemt līdzi, jo, pirmkārt, mans fotoaparāts ir samērā paliels, lai paslēptu kabatā, un mani vietējie ir brīdinājuši, ka ir diezgan bieži gadījumi, kad tiek izrauti fotoaparāti no rokām. Otrkārt, bija jau tumšs, un no bildēm tāpat nekas nesanāktu.

Denis Martinez

Palasot vairāk par beisbolu Nikaragvā, bieži tiek rakstīts, ka beisbolu šeit "atveda" ASV jūrnieki 20.gadsimta sākumā, kuriem dažbrīd nebija pietiekams skaits spēlētāju, tāpēc iemācīja arī vietējos. Taču atsevišķi avoti raksta, ka pirmās Nikaragvas beisbola sacensības notikušas jau 19.gadsimta 2.pusē. Nikaragvā ir 2 līgas - profesionālā un amatieru līga. Es apmeklēju profesionālās līgas "Liga Nicaragüense Béisbol", kurā ir 48 spēļu sezona no oktobra līdz janvārim, un tajā spēlē 4 (!!!) komandas: Granada, Činandega, Leona un Managva. Katra komandā ir 20 spēlētāji, no kuriem 6 drīkst būt ārzemnieki. Amatieru līga spēlē no februāra līdz septembrim, un tajā ir 16 komandas, kas ir no lielākajām Nikaragvas pilsētām, arī Granadas "Los Tiburones". Visi spēlētāji amatieru līgā ir nikaragvieši, un profesionālās komandas atlasa spēlētāju  no amatieru līgas.

Nikaragvai ir slaveni beisbola spēlētāji, viens no tiem ir Denis Martinez, kas dzimis Granadā. Amerikas Beisbola līgas fani viņu pazīst ar iesauku "El Presidente", un viņš ir sasniedzis vairākus rekordus.