Vēlēšanas Nikaragvā 2011

Vēlēšanas 2011 Nikaragvā, uzvarēja Daniela Ortegas FSLN partija (Foto avots: sc.news.yahoo.com)

Svētdien, 6.novembrī, Nikaragvas iedzīvotāji, kas sasnieguši 16 gadu vecumu dodas pie vēlēšanu urnām, lai nodotu savu balsi un ievēlētu Nikaragvas prezidentu, kā arī 90 Nacionālās Asamblejas (Asamblea Nacional) deputātus. Nikaragvā vēlēšanu iecirkņi ir atvērti līdz pl.6 vakarā.
Neizplūdīšu sīki un smalki Nikaragvas politiskajā vēsturē un sistēmā, jo ar to var iepazīties interneta vietnēs.
2011.gada novembra vēlēšanās Prezidenta amata kandidāti ir:
-prezidents Daniel Ortega no Sandīnistu Nacionālās Atbrīvošanas fFontes (Frente Sandinista te Liberación Nacional);
-bijušais prezidents Arnoldo Aleman no Konstitucionālistu Liberālās partijas (Partido Liberal Constitucionalista);
-Fabio Gadea no Netakarīgās Liberālās partijas (Partido Liberal Independiente);
-Roger Guevara no Republikas Savienības (Alianza por la República);
-Enrique Quiñonez no Nikaragvas Liberālās Savienības (Alianza Liberal Nicaraguense).
Visi iedzīvotāji pazīst partijas pēc to saīsinājumiem un krāsām. Piemēram, Ortegas partija FSLN.
Interesanti, ka TV neesmu manījusi debates par politiku, lai arī mana ģimene skatās TV no rīta līdz vakaram. Tā vietā partijas organizē grandiozus koncertus ielās, parkos un teātros, kuros redzami jauniešu ar partiju T-krekliem un karogiem. Noskatījos TV vienu koncertu, ko organizēja Ortegas partija. Tajā dziedāja arī Daniela Ortegas dēls, bija saaicinātas dažādas Nikaragvas slavenības. Partiju kampaņas vērstas uz jauniešiem, piemēram, savākti jaunieši autobusos un vesti no vienas pilsētas uz otru, lai rādītu vietējiem, ka vairākums atbalsta vienu vai otru partiju.
Ar savu jauno ģimeni par politiku daudz nerunājam. Vakar bija saruna par vēlēšanu sistēmu kopumā, kā notiek process, taču vēl joprojām nezinu, kuru partiju atbalsta mana Nikaragvas ģimene. Iespējams, ka viņi nav starp Ortegas atbalstītājiem, un tāpēc to nevēlas izpaust, lai neviens apkārt to neuzzina. Mans novērojums, ka sandīnistu atbalstītāji parasti ir diezgan atklāti un stāsta par saviem politiskajiem uzskatiem.  Tāpēc ir jābūt uzmanīgam paužot citādāku viedokli. 5-gadīgā Nasareta man gan vienu dienu pajautāja, vai Latvijā arī ir sandīnisti :) Bērni ir lieli sandīnistu atbalstītāji, jo Ortegas kampaņai ir „kičīga” dziesma un krāsaini T-krekli.
Viens interesants fakts saistībā ar vēlēšanu dienu: sākot no sestdienas vakara līdz pat pirmdienai ir aizliegta alkohola tirdzniecība visā valstī, ieskaitot bārus un restorānus. Tātad arī tūristiem ir jāplāno uz priekšu, ka sestdienas vakarā nevarēs iziet ielās, lai malkotu kārtējo mojito vai Nica Libre (jā – tieši tā, Nica Libre nevis Cuba Libre).
Otra lieta: 5., 6. un 7.novembrī ar likumu ir aizliegtas jebkādas izglītības aktivitātes valsts vai privātās izglītības iestādēs. Tas tāpēc, ka vēlēšanu iecirkņi parasti ir skolās.
Nikaragvā balsot iet ar identifikācijas kartēm un tiek nosmērēts pirksts kā apliecinājums dalībai vēlēšanās.

Mana Nikaragvas ģimene nobalsoja, vēlēšanas 2011 (06.11.2011)

Papildinājums 07.11.2011 - nākošajā dienā pēc vēlēšanām.
Vēlēšanu dienā ap pl.10 vakarā jau bija zināmi aptuveni provizoriskie rezultāti. Mana ģimene lielajā istabā raidījumus, kas veltīti vēlēšanu analīzei neskatījās. Tā vietā es skatījos asa sižeta filmu ar Žanu Klodu van Dammi. Ģimenes galva ik pa laikam nozuda otrā istabā, kur ir mazāks televizors. Taču es aptuveni nojautu, kāds ir vēlēšanu iznākums pēc tā, kas notika ielās - jaunieši, visticamāk Ortegas atbalstītāji, bija sakāpuši mašīnās (pikapos) un braukāja pa Granadas ielām. Nebija dzirdamas nekādas sadursmes vai kautiņi, tātad tie noteikti bija sandīnistu atbalstītāji. Ja vēlēšanu iznākums būtu citādāks, būtu bīstami iziet ielās, jo noteikti būtu sadursmes. Šorīt manu nojautu par manas Nikaragvas ģimenes atbalstu kādam citam politiskajam spēkam pastiprināja saruna ar vectētiņu. Pajautāju viņam, kāds ir vēlēšanu iznākums. Armando man atbildēja, ka sandīnisti uzvarēja ar vairāk nekā 50% balsu, un piebilda, ka politika ir netīra, labāk par to nedomāt.
Pa ceļam uz darbu pārdomāju, ka Nikaragvu un Latviju vieno kaut nedaudz līdzīgas "cerības". Daļa Nikaragvā iedzīvotāji klusībā cer, ka ir iespējas mainīt politisko virzienu un pie varas nāks liberāļi. Latvijā mēs nepārtraukti dodam "kredītu" noteiktām partijām, cerot, ka kaut vienu reizi tās spēs mainīties un pildīt dotos solījumus. P.S. Manas Nikaragvas ģimenes galva zina, ka Latvija ir bijusi daļa no Padomju Savienības un kas ir "perestroika".
Citēju no delfi.lv: "Nikaragvā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās ir uzvarējis pašreizējais valsts vadītājs Daniels Ortega, pirmdien informē aģentūra AFP. Pēc provizoriskajiem balsu skaitīšanas rezultātiem -  65 gadus vecais kreisās Sandinistu nacionālās atbrīvošanās frontes līderis Ortega ieguvis 66% balsu, bet 79 gadus vecais žurnālists un radiostacijas īpašnieks Fabio Gadea, kurš bija labēji centriskās Nacionālās liberālās partijas kandidāts - 26% balsu. [..] Lai uzvarētu vēlēšanās bez otrās kārtas rīkošanas, kandidātam ir jāsaņem 40% balsu vai arī 35% balsu ar nosacījumu, ka viņš par pieciem procentpunktiem pārspēj nākamo lielāko balsu skaitu ieguvušo kandidātu. [..] Ortega, kurš uzvarēja iepriekšējās prezidenta vēlēšanās pirms pieciem gadiem, atzīst brīvā tirgus principus un privātīpašumu, lai gan viņam joprojām ir ciešas attiecības ar bijušo Kubas līderi Fidelu Kastro un viņa sabiedrotais ir Venecuēlas kreisais prezidents Ugo Čavess."